Kas ir inovācija?

Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija: „Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.”

Pasaulē pastāv vairākas termina „inovācija” definīcijas, bet visām šīm definīcijām ir viena kopīga iezīme, kas apliecina, ka inovācija ir process.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieņemto definīciju, inovācija tiek iedalīta:

  • Produkta inovācija. Produkta inovācija ietver jaunas vai ievērojami uzlabotas preces vai pakalpojumus. Produkta inovācija nozīmē būtiskus uzlabojumus tehniskajā specifikācijā, dažādās komponentēs un materiālos, pastāvošajās programmatūrās, lietotājdraudzīgumu vai citas funkcionālās īpašības.
  • Procesa inovācija. Procesa inovācija ietver jaunas vai ievērojami uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes. Procesa inovācija nozīmē būtiskas izmaiņas tehnoloģijās, iekārtās un/vai programmatūrā.
  • Mārketinga inovācija. Mārketinga inovācija ietver jaunas mārketinga metodes, t.sk. būtisku izmaiņu veikšanu ne tikai ražojumu dizainā vai iepakojumā, bet arī produktu izplatīšanā, produktu izvietošanā vai izmaiņas cenu politikā.
  • Organizatoriskā inovācija. Organizatoriskā inovācija ietver jaunas organizatoriskas metodes uzņēmuma uzņēmējdarbības praksē, darba vietu organizāciju vai ārējās attiecības.

Šīs inovācijas var būt jaunas uzņēmumam / izglītības iestādei, jaunas tirgum / nozarei vai jaunas visai pasaulei (OECD, Oslo Manual, 1992). Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pētījumā „Inovācijas menedžments un zināšanās balstīta ekonomika” („Innovation Management and the Knowledge-Driven Economy” (ECSC-EC-EAEC Brussels-Luxembourg, 2004) terminam „inovācija” tiek piedāvāta šāda definīcija: „Inovācija ir veiksmīga jauninājuma (novelty) ražošana, iekļaušana un izmantošana ekonomikas vai sociālajā jomā.”